Sinoptiķu prognozes 2025.–2026. gada ziemai atgādina laika apstākļu trilleri. Daži modeļi sola patiešām bargu ziemu, bet citi – ne tuvu ne. Bet par visu pēc kārtas.
Daži modeļi paredz atgriešanos pie leģendārās saltās 1978.–1979. gada ziemas, kad Eiropā valdīja sniegputeņi un arktiskie virpuļi. Citi, gluži pretēji, norāda uz maigu sezonas sākumu, siltu decembri un gandrīz pavasari uzreiz pēc svētkiem.
Bet sinoptiķu novērojumi ir šādi: šī būs kontrastu ziema – no maiga, pat pavasarīga laika līdz asiem un ļoti izteiktiem aukstuma viļņiem. Šo “haosu” izraisa divi galvenie faktori: vājš polārais virpulis, kas pūš aukstumu no Arktikas tieši uz kontinentu, un La Niña klimata fāze, kas bieži vien Eiropai atnes krasas temperatūras izmaiņas un aukstuma periodus, ziņo “Euronews”.
La Niña: 2025.–2026.gada ziemas galvenais “režisors”
Meteorologi jau ir apstiprinājuši: La Niña fāze ir atgriezusies un saglabāsies līdz pat 2026. gada februārim. Šī parādība darbojas pretēji El Niño, kas parasti padara ziemas maigākas.
Ko tas nozīmē Eiropai?
Ziemeļeiropā klimata apstākļi būs skarbāki, nekā ierasti. Centrālajā Eiropā – sausāka, bet vēsāka sezona. Izteiktāks, lielāks Arktiskais aukstuma risks, kas pastāv tieši pēc Ziemassvētkiem. Līdztekus aukstumam La Niña kalnu reģionos un Alpos bieži vien nes spēcīgu snigšanu, kā jau to arī ir apstiprinājuši sinoptiķi. Tās ir labas ziņas slēpotājiem, bet ne autovadītājiem.
Vai atkārtosies 1978.–1979. gada “gadsimta ziema”?
Vājš polārais virpulis ir galvenais signāls, kas satrauc klimata zinātniekus. Tieši šī kombinācija izraisīja leģendāro 1978. – 1979. gada ziemu, kad daudzviet ceļi bija “apstājušies” nedēļām ilgi un dažviet vilcieni bija burtiski aprakti zem vairākus metrus augstām sniega kupenām. Un temperatūra daudzviet nokritās līdz kritiski zemiem rādītājiem.
Šogad polārais virpulis atkal izskatās neparasti vājš. Un, kad tas ir šāds, aukstā Arktikas gaisa masa burtiski “sadalās” – pāri Eiropai. Tāpēc eksperti brīdina: vissmagākais aukstuma vilnis ir iespējams tūlīt pēc Ziemassvētku brīvdienām.
Decembris: “Siltais sākums” vai sniega pārsteigums?
Šobrīd šādas prognozes var izklausīties dīvaini, jo Eiropas vidēja termiņa prognožu centra dati liecina, ka laiks pirms Ziemassvētkiem teju visā Eiropā būs maigs, ar neregulāriem, dažu dienu īsiem aukstuma viļņiem, bet bez izteiktām sniega kupenām. Šīs ziņas vakardien apstiprināja arī Latvijas meteorologs Toms Bricis, kurš “Rīta Panorāmā” minēja, ka, visticamāk, šie Ziemassvētki mums būs jāsagaida bez sniega un bez sala.
Lasi vēl: Mazbērni pie opīša Māra uz Koknesi sāka braukt regulāri: viņi tikai nenojauta, ko viņš jau sen ir izdarījis ar savu mantojumu
Tikmēr ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras pārvalde paredz siltāku “vidējo” fonu – bet tikai decembra pirmajās nedēļās, kas neizslēdz gan iespējamu aukstuma vilni janvārī. Šā brīža “formula” ir vienkārša – decembrī ziemas vēl nebūs. Īstā ziema sāksies pēc Ziemassvētku brīvdienām.
Janvāris: Arktiskais aukstums vai agrs pavasaris?
Prognozes janvārim ir vēl pretrunīgākas. Daži modeļi paredz mainīgus, pelēkus un maigus laikapstākļus, savukārt citi paredz iespējamu spēcīga anticiklona veidošanos, kas nesīs: salu naktīs, dienās miglu, pastāvīgas temperatūras svārstības, lokālus arktiskus aukstuma uzplūdus.
Šis scenārijs ir ļoti līdzīgs apstākļiem, kas bija pirms “gadsimta ziemas”. Sinoptiķi norāda, ka, lai gan neviens modelis vēl neparedz polārā virpuļa “sabrukumu”, izteikta arktiskā aukstuma iespējamība ir teju vai ideāla.
Tātad, kas mūs sagaida?
Sinoptiķu šā brīža secinājums ir, ka superaukstuma ir iespējams. Vājš polārais virpulis un La Niña ir ideāla kombinācija, kas savulaik radīja “gadsimta ziemu”. Tomēr iespējama ir arī maiga ziema, vismaz svētku laikā. Patiesībā visi šā brīža sinoptiķu modeļi prognozē siltu decembra mēnesi.
Tomēr tas, kas jāsaprot, ka mūs sagaida kontrastu pilna ziema. Svārstības būs dramatiskas – tik ļoti lielas, ka brīžiem liksies, ka aizgājām gulēt vienā gadalaikā, bet pamodāmies – pavisam citā.
